Dabasgāzes cenas kritums un enerģijas tirgus tendenču analīze – cenas var arī strauji pieaugt

Saskaņā ar AS “Latvenergo” finanšu produktu speciālista Kristapa Avotiņa sniegto informāciju uzņēmuma sagatavotajā Elektroenerģijas tirgus apskatā, dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta “Dutch TTF” cena novembrī piedzīvoja ievērojamu kritumu, sasniedzot atzīmi 30,89 eiro par megavatstundu (MWh).

Šis cenu līmenis ir atzīmējams kā zemākais pēdējo pusotra gada jeb 18 mēnešu laikā, apliecinot stabilu lejupslīdes tendenci.

Dabasgāzes tirgus dinamika un faktori

Novembris kļuva par piekto mēnesi pēc kārtas, kurā “Dutch TTF” nākamā mēneša kontrakta vērtība samazinājās. Mēneša laikā reģistrētais kritums bija 3,3%, kas izrādījās visstraujākais mēneša cenas kritums kopš pagājušā gada jūlija.

Cenu samazinājumu galvenokārt noteica vairāki nozīmīgi faktori. Pirmkārt, tirgus saņēma augstu un paredzamu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegāžu apjomu. Otrkārt, ietekmi atstāja ilgtermiņa meteoroloģiskās prognozes par siltākiem laika apstākļiem, kas pārsniedz sezonas normas. Šādas prognozes mazināja tirgus dalībnieku bažas par pārāk ātru un krasu gāzes krājumu izsīkšanu Eiropas krātuvēs.

Turklāt tirgus noskaņojumu pozitīvi ietekmēja ziņas par iespējamu progresu ASV vadītajās miera sarunās Ukrainā. Šīs ziņas radīja spekulācijas par diviem būtiskiem aspektiem: plašāku gāzes pieejamību globālajā tirgū un potenciālu riska mazināšanos turpmākiem uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai reģionā. Šie ģeopolitiskie notikumi mazināja tirgus nenoteiktību un veicināja cenu stabilizāciju zemākā līmenī.

VIDEO:

Krātuvju stāvoklis un riski

Runājot par Eiropas Savienības (ES) dabasgāzes rezervēm, mēneša laikā krātuvju aizpildījums samazinājās līdz 75%. Tas ir par deviņiem procentpunktiem mazāk nekā oktobrī un gandrīz par 12 procentpunktiem mazāk nekā tas bija tajā pašā laika posmā pērn. Lai gan šis līmenis joprojām ir pietiekams, krājumu samazināšanās ātrums apkures sezonas sākumā, kopā ar gaidāmo patēriņa pieaugumu, rada potenciālu spiedienu uz cenām. Būtiski cenu kāpumu varētu izraisīt šādi scenāriji: ilgstošs un negaidīti auksts laika periods Eiropā vai LNG kravu novirzīšana uz ienesīgāku Āzijas tirgu.

Jēlnaftas cenas un CO2 emisijas kvotu dinamika

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (“Front Month Brent crude oil”) vidējā cena novembrī saglabājās praktiski nemainīga salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, fiksējoties pie 63,66 ASV dolāriem par barelu. Jēlnaftu tirgoja stabilā diapazonā ap 60 ASV dolāriem par barelu, kas norāda uz spēcīgu cenu atbalsta līmeni tirgū. Cenu spiedienu uz leju mēneša laikā radīja prognozes par piedāvājuma pārpalikumu 2026. gadā, kas globālajā tirgū varētu sasniegt pat 4,09 miljonus barelu dienā.

Arī Ukrainas miera sarunu tēma saglabāja papildu nenoteiktību jēlnaftas tirgū, jo miers potenciāli ietekmētu turpmāko sankciju režīmu un Krievijas naftas eksporta apmērus. Tomēr mēneša beigās “OPEC+” valstis pieņēma lēmumu pagarināt ieguves palielināšanas pauzi, tādējādi mēģinot aktīvi stabilizēt piedāvājuma pusi pasaules tirgū.

Oglekļa emisijas kvotas

Eiropas emisijas kvotu “Dec.25” kontrakta (“EUA Future”) cena turpināja kāpt ceturto mēnesi pēc kārtas, sasniedzot šī gada augstāko punktu – 81,13 eiro par tonnu, kas ir par 3% vairāk nekā oktobrī. Šo kāpumu veicināja tirgus reakcija uz plānoto kvotu piedāvājuma samazinājumu ilgtermiņā, jo ES ir paredzējusi mazināt izsolēs pieejamo kvotu skaitu. Šāda politika varētu padziļināt deficītu tuvākajos gados. Mēneša beigās cena nedaudz mazinājās, ko ietekmēja gan papildu kvotu piedāvājums primārajās izsolēs, gan investīciju fondu vēlme realizēt peļņu pēc iepriekšējā spēcīgā kāpuma.